1. |
Ievads
00:34
|
|||
|
Pār kalniņu Ūsiņš jāj
Ar akmeņa kumeliņ'
Tas atnesa kokiem lapas
Zemei zaļu āboliņ'
|
||||
2. |
Kad Ūsiņš jāj
04:57
|
|||
|
Hei, ziemeļu ļaudis, vai dzirdat kā dzied
Jau pirmie putni un sniegpulkstenītes zied
Lūzt upēs ledus, zem plānā sniega
Tā Zemes māte, kas mostas no miega
Stāv dzidra debess līdz apvārsnim vaļā
Tur gribas skriet, no prieka kliegt balsī skaļā
Aiz kalniem taures svētku ziņu sauc –
Smagiem pakaviem dārdot, šai zemē Ūsiņš brauc
Pār debesu kalnu, kumeļā baltā
Uz laukiem, ko pirmā zāle klāj
Kopā ar silto vasaras sauli
Tā katru gadu pie mums atkal Ūsiņš jāj
Nu vaidelošiem laiks, tie baltos svārkus velk
Uz svētbirzi steidz, kur dievu ozoli aug
Tur ugunis aizdedz un ar dziesmu teic:
Ai, Ūsiņ, dievaiti, tavi bērni tevi sveic!
|
||||
3. |
Gada īsākā nakts
05:47
|
|||
|
Kur ir tā zeme
No kurienes viņš nāk
Kas ir tas viedais
Kurš zin, kas ceļu rādīt māk
Kur mūžīga vasara
Zaļās pļavās puķes zied
Mums tur nekad nenokļūt
Kaut visu dzīvi iet
Un tikai vienreiz gadā
Kad īsākā nakts ir klāt
Pats sirmais Dieviņš tad liek
Pie mums savam dēlam jāt
Pār kalniem un ielejām
Ar dziesmām skaļām
Tur jau viņš jāj
Veriet ātrāk vārtus vaļā
Nošķindēja zelta pieši Dieva dēlam atjājot
Rībēj zeme, skanēj lauki no kumeļa nolecot
Ozollapu vainagu galvā
Viņš sēžas galda galā
Pirmo alus kausu tver
Zemi svētīdams to dzer
Un augstāko kalnu galos
Visu nakti Jāņu ugunis degs
Līdz agram rītam
Kad mums atkal Saule lēks
Jāņu diena – svēta diena
Aiz visām dieniņām
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja
|
||||
4. |
Nakts debesu karakungs
05:34
|
|||
|
Melnām sagšām
Nakts zemi klāj
Jātnieks balts
Pār debesjumu jāj
Tas izredzētais Saules precinieks
Pār nakti un zvaigznēm
Kungs un pavēlnieks
Visuviedais zintnieks – karavīrs
Mēs ticam, tava gaisma mums nekad nedzisīs
Zvaigžņots apmetnis
Viņa plecus sedz
Dimanta zobenu asu
Pie viņa sāniem redz
Neskaitāms karapulks
Jātniekam pakaļ steidz
Tumšajos silos
To meža zvēri sveic
Zemgales brāļi kara zirgus jūdz
Debesu jātniekam viņi lūdz:
“Mēs teicam Tevi un Tavu zobenu aso
Ir kara laime viss, ko no Tevis prasām”
Nakts debesu karakungs
Jāj šonakti līdzi mums
Kara gaitās palīdzēt,
Ienaidnieku uzvarēt!
Lai tava gaisma mums ceļu rāda
Lai tava roka cīņā vada
Tev viņu asinis dosim
Mēs tevi atalgosim!
Kad kaujas laukā karataures sauc
Pār debess jumu baltais jātnieks trauc
Mirdz zobenu asmeņi viņa staros
Viņš šonakt atkal ar mums kopā karos
|
||||
5. |
Garais dancis
04:12
|
|||
6. |
Pērkoņkalve
04:46
|
|||
|
Trīs dienas gāju caur dziļu mežu
Caur dziļu mežu, caur mežu svētu
Ceturtā dienā uzgāju vienu
Dievāju sētu, nekad neredzētu
Tek upe strauja garām tai sētai
Sidraba viļņus tā upe mētā
Simtgadu ozols aug upes malā
Uzkāru zobenu zeltzaru galā
Zeltītie zari līdz debesīm sniedzas
Visgarām baltiem mākoņiem liecas
Pats pa tiem zariem augšup es kāpu,
Caur zvaigžņu laukiem nu debesīs trāpu
Es redzēju debesīs vienu augstu kalnu
Tā kalna galā stāvēja smēde
Tā tik bij viena varena smēde
Zaļvara durvīm, sidraba ķēdēm
Debesu smēdē kalējs kala, dzirksteles šķīda
Nokal, kalēj, mums sauli
Sauli, ko redzēt pie debesīm spīdam
Milzu āmurs kalējam rokās
Dzelzs zem tā āmura kā čūska lokās
Melns pūķis ogles dzēsa
Pār visu pasauli zibeņi lēca
|
||||
7. |
Migla migla, rasa rasa
07:03
|
|||
|
Migla, migla, rasa, rasa
Tās man labu nedarīj’
Rasā manas kājas mirka
Miglā nozūd kumeliņš
Nokrīt migla, nokrīt rasa
Atrod savu kumeliņ’
Atrod savu kumeliņu
Pie Mēneša namdurvīm
Mēness ņēma Saules meitu
Aicin’ mani vedībās
Kā es jāšu vedībās
Nesedlotu kumeliņ’
Saule deva zelta sedlus
Mēness sudrab’ iemauktiņus
Nu es varu droši jāti
Dieva dēlu pulciņā
Krustiem auga kokiem saknes
Krustiem zvaigznes debesīs
Sāniem jāja Dieva dēli
Krustiem teka kumeliņ’
|
||||
8. |
Čūsku sieviete
06:54
|
|||
|
Asins rasa rīta miglā
Žvadz dzelži, zobeni, pīķi
Simtiem pakavu bradā Tālavas laukus
Ko klāj Letu līķi
Es redzu, svētkalnā melni vīri
Jau kokus cērt
Tie strādā nakti un dienu
Dievu akmens šķelts, lejā grūsts
Svētie ozoli pārtop par sienu
Un debesīs ieduras baznīcas krusts
Caur uguni, caur zobenu, caur asiņu jūrai
Mums jauno ticību mācīties būs!
Tur pirmatnējo mežu dzīlēs
Steidziet, meklējiet viņu
Raganu, Laumas zintnieci
Čūsku sievietei nesiet ziņu –
Lai tās stiprie vārdi spēj mūsu lāstu ārdīt
Tā, kas dzimusi kopā ar čūskām
Zalkšu ķēniņa izredzēta
Odzes indē svētīta
Burvju vārdos nepārspēta
Melnu seju nu griežas tā dejā:
Sper, sper Pērkoni deviņiem zibeņiem
Sadedz, baznīca, ziliem uguņiem
Nīksti, dilsti, svešā vara
Krīti kā rudens lapa no zara
Pie šķeltā akmens čūsku sieviete
Ziedu dodot Pērkonu lūdz:
Nāc atpakaļ, Debesu graudēj
Šķel, cērt, triec, tā lai svešā baznīca lūzt!
“Pērkons brauc vara tiltu
Deviņi zirgi
Zaļa pātaga rokā
Zaļa čūska priekšā
Cērt deviņos gabalos
Met dziļā jūrā iekšā”
Nodun pamale, notrīc zeme
Zilām gaismām piešķīst viss gaiss
Ļaunas ugunis raganas acīs
Pār zemi nogūlies klusums baiss
Rau, kā velkas debeši melni,
Sārtām liesmām aizdegas krusts
Nāc, nāc, Debesu graudēj
Šķel, cērt, triec, tā lai svešā baznīca lūzt!
|
||||
9. |
Caur Aizsaules vārtiem
05:02
|
|||
|
Tev priekšā šodien tāls ceļš, kuru iet
Pa šauru sarkanu taku, tur kur saule riet
Caur deviņiem rūnu akmeņiem tu ienāc svētajās liesmās
Aizver acis un ieklausies veļu dziesmās
Šodien no dieviem
Tev atklāts būs
Vislielākais noslēpums
Un pienāks diena, kad šis noslēpums
Tiks atklāts ikvienam no mums
Tavs zobens tev blakus un skaistākais tērps
Ej droši pa taku, kur gāja tavs vectēvs un tēvs
Mēs tavas pēdas zemē slēpjam un minam
Šeit nenāc vairs, ja tevi mēs neaicinām
Uz priekšu, uz Aizsaules valsti, ved tavs ceļojums
Līdz ar baltajiem dūmiem aiziet dvēsele projām no mums
Bet ķermenis caur svētajām sārta liesmām
Velin, tu mirušo pavēlniek, lai tev tas ziedots tiek!
Bet zini, tik ilgi kamēr
Vēl bērnu bērni
Pār tēva pagalmu skries
Tev būs kur atgriezties
Un drēgnos rudeņa vakaros
Kad migla pār zemi klājas
Tad ir tas laiks, kad tevi atkal gaida mājās
Kur klētī galds būs lepni klāts
Caur Aizsaules ugunsvārtiem
Tu šeit atkal nāc
|
||||
10. |
Tumsā un salā
05:49
|
|||
|
Kurš var pateikt, kur ir sākums
Un kurš zin, kur ir gals
Vai mums vienreiz dzīve dota
Vai to ir daudz?
Četriem zariem zīme bezgalīga
Kur beidzas viens ceļš – cits sākumu ņem
Aiz melniem mākoņiem silta saule spīd
Pēc tumšas nakts atkal nāk rīts
Kāpēc mēs šeit esam
Kādu jēgu sevī nesam?
Vai ir par daudz, ja mēs prasām
Vai tam jāpaliek neizprastam?
Pēc kā tiekties, ko šeit meklēt –
Vai baltu gaismu, vai tumsu peklē?
Vai Tu esi viens no simta
Vai starp simtiem viens?
Četri svētie zalkši, vīti maģiskā lokā
Tavs liktenis guļ tavās un Laimas rokās
Vai spēsi aiziet līdz galam
Vai pakritīsi ceļa malā
Vai gaismu atradīsi
Vai mūžīgi paliksi tumsā un salā?
|
||||
Skyforger Riga, Latvia
Extraordinary Folk / Pagan / Black Metal band from Latvia, Northern Europe.
Est. 1995.
If you like Skyforger, you may also like:
featured on Bandcamp Radio Mar 17, 2023
go to album
featured on Bandcamp Radio Mar 5, 2021
go to album
For The Good of The Realm
by Weald & Woe
Bridging Nordic black metal with traditional Celtic folk, the Idaho crushers forge heavy music with a heroic medieval spirit.
go to album
Friendship, Love and War
by GUDSFORLADT
featured on Bandcamp Radio Sep 16, 2022
go to album
Folk-influenced heavy metal; as the title suggests, this LP is all about home, described through landscapes, literature and paintings.
go to album
Dark Steel and Fire
by The Gauntlet
featured on Bandcamp Radio Jan 20, 2023
go to album
Ukranian metal band Motanka give new meaning to the word “epic,” writing towering songs that combine folk & hard rock.
go to album
